Kas ir Iņ un Jan? Iņ un Jan ir ideāla līdzsvara simboli, un vieni no TĶM filosofiskajiem pamatprincipiem. Iņ un Jan koncepcija radās senajā Ķīnā, un tās pamatā ir materiālās pasaules novērojumi un dabas parādību skaidrojumi. Pastāv uzskats, ka mūsu apdzīvotā materiālā pasaule konstanti mainās un attīstās saskaņā ar Iņ un Jan attiecībām. Divām pretējām pusēm savienojoties, pasaule kļūst pilnīga un pilnvērtīga. Pati pasaule radusies Iņ un Jan mijiedarbības rezultātā. Iņ un Jan simbolizē pretējus spēkus, kas ir savstarpēji atkarīgi un tajā pat laikā papildinoši. Iņ reprezentē aukstumu, klusumu, pasivitāti, tumsu (burtiski tulkojot – kalna tumšo pusi), iekšējas, apslēptas spējas. Savukārt Jan koncepts ir saistīts ar siltumu, karstumu, aktivitāti, gaismu (t.i. - kalna saulaino pusi), tiekšanos augšup, ārēju ekspresiju. Iņ un Jan būtībā ir relatīvi. Piemēram, Jan reprezentē dienu, bet Iņ – nakti, savukārt pēcpusdiena tiek saistīta ar Jan un Iņ mijiedarbībā. Gluži kā vasara pieder Jan, ziema – Iņ, savukārt rudeni reprezentē Iņ un Jan mijiedarbībā. Visuma darbības pamatā ir matērijas elementu savstarpēja saistība. Iņ un Jan ir nešķirami; tie vienlaicīgi ir gan savstarpēji pretstati, gan savstarpēji cieši saistīti elementi. Iņ un Jan līdzsvarotā plūsma caurstrāvo ikkatru cilvēka ķermeņa daļu, sākot ar ķermeņa orgāniem un iekšējām sistēmām un beidzot ar niecīgākajām šūnām. Ideāls līdzsvars cilvēka ķermenī un pasaulē rodas Iņ un Jan harmonijas rezultātā. “Iņ un Jan var sasniegt desmitu, var tikt paplašināti līdz simtam, tūkstotim, desmit tūkstošiem, un tā līdz bezgalībai.” |
Cji Cji ir TĶM nozīmīgākais jēdziens. Cji jēdziens ir sarežģīti formulējams, tas tiek tulkots un skaidrots dažādi – gan kā enerģija, dzīvības enerģija, dzīvības spēks, gan - būtiskākais dzīvības saglabāšanas elements. Cji pastāv neskaitāmos stāvokļos un formās. Cji starp debesīm un zemi veido cilvēka ķermeni. Jebkura visumā pastāvošā forma satur Cji, to rada Cji kustība un izmaiņas. Cji tiek dēvēts arī par dzīvības spēku, kas dažādām cilvēka ķermeņa daļām nodrošina siltumu un veido tīklveida savienojumu starp orgāniem. Pilnībā zaudējot Cji, iestājas nāve; tādējādi cilvēka veselība ir atkarīga no līdzsvarotas Cji plūsmas ķermeņa kanālu tīklojumā. Būtiskākās Cji funkcijas ietver: • Ķermeņa darbību un kustību nodrošināšanu; • Siltuma piegādi ķermenim; • Aizsardzības nodrošināšanu (ķermeņa pretošanās spēju un imūnsistēmas stiprināšanu); • Kontroles nodrošināšanu (ķermeņa šķidrumu regulēšanu un izdalīšanu) Saskaņā ar TĶM, būt veselam nozīmē stāvokli, kurā tiek nodrošināta līdzena un līdzsvarota Cji plūsma ķermeņa kanālos, un katrs ķermeņa orgāns darbojas vienoti ar citiem, savstarpēji saistītiem orgāniem un orgānu sistēmām. Atkarībā no tā izcelsmes, izvietojuma un funkcijām cilvēka ķermenī, Cji Tradicionālajā Ķīnas medicīnā tiek dēvēts dažādi. Ir šādi galvenie Cji veidi: Primārais Cji (Juaņ cji) Primārais Cji ir svarīgākais Cji veids. Tā izcelsme saistāma ar pirmsdzimšanas laiku, bet pēc dzimšanas tas tiek barots un stiprināts ar pārtikas barības vielām. Nereti dēvēts par nieru Cji, primārais Cji nodrošina ķermeņa augšanu un attīstību, kā arī piegādā siltumu orgāniem un audiem. Krūškurvja Cji (Dzun cji) Krūškurvja Cji rodas tīram gaisam - Cji – nonākot plaušās un sajaucoties ar liesas un kuņģa pārstrādātajām barības vielām. Krūškurvja Cji uzkrājas krūškurvī, tam piemīt plaušas un sirdi barojoša, kā arī elpošanas sistēmas un asins cirkulācijas nodrošinoša un uzlabojoša funkcija. Barojošais Cji (Jin cji) Barības vielu Cji veido liesas un kuņģa pārstrādātās smalkās pārtikas vielas. Tas ir asins rašanās un ķermeņa barības avots. Barības vielu Cji ir asins cirkulācijas sastāvdaļa, tādējādi radies arī šis nosaukums. Aizsarg-Cji (Uei cji) Aizsarg-Cji galvenokārt veido pārtikas un ūdens pamatvielas. Tas cirkulē ārpus kanāliem, pamatā izplatoties caur muskuļiem un ādu. Aizsarg-Cji raksturīgs spēks, straujums un aktivitāte. Tas funkcionē kā ķermeņa virsmas aizsargs pret nelabvēlīgo faktoru - karstuma, aukstuma, mitruma, baktēriju un vīrusu - ietekmi, silda un baro audus un orgānus, kā arī, nodrošinot ādas poru atvēršanos un aizvēršanos, regulē sviedru izdalīšanos. |
Kāda ir 5 elementu teorijas nozīme? Rūpīgi novērojot un izvērtējot dabā notiekošos procesus, senie ķīnieši izdalīja piecus materiālās pasaules pamatelementus – koku, uguni, zemi, metālu un ūdeni. Materiālās pasaules rašanās pamatā ir šo piecu elementu savstarpēja mijiedarbe. Pieci pamatelementi rodas viens no otra, ir savstarpēji atkarīgi un iekļauti. Jau vēlāk piecu elementu teorija tika piemērota TĶM, un ar tās palīdzību tika skaidrota sarežģītā saikne starp cilvēka ķermeņa fizioloģiju, patoloģiju un dabas vidi. Piecu elementu teorija skaidri reprezentē Ķīnas medicīnas pamatpostulātu – līdzsvaru, attīstību un harmoniju dabā. Elementu sadalījums Tāpat kā dabā arī cilvēka ķermenī elementi ir sadalīti noteiktā kārtībā. Katram elementam piemīt virkne raksturīgu īpašību. Piemēram, uguni raksturo karstums, siltums un augšupvērsta darbība; zemes elements ietver radošumu, saņemšanu, apmaiņu un barošanu; metāls – līdzsvars, spēks un lejupvērsta darbība; ūdenim raksturīgs aukstums, vēsums, mitrums un lejupejošs plūdums. Savukārt koka galvenie aspekti ir plaukstoša izaugsme un harmonija. Zemāk redzamajā tabulā atspoguļota cilvēka ķermeņa orgānu kategorizācija saskaņā ar piecu dabas elementu klasifikāciju. |
 |
| |
 |
| |
 |
| |
 |
| |
 |
| |
 |
| |
 |
| |
 |
|
